pkmezs

Jaunaudžu aizsardzība pret dzīvnieku postījumiem

Mon, 13 Apr 2026 10:37:05 GMT

Iestādīt mežu ir vienkāršākais uzdevums – to nosargāt ir krietni sarežģītāk. Jaunie kociņi ir īpaši jutīgi pret ārējiem faktoriem, un vislielākos riskus rada tieši meža dzīvnieki, piemēram, stirnas, brieži un zaķi, kas barojas ar jaunajiem dzinumiem un mizām, būtiski kavējot koku attīstību vai pat pilnībā iznīcinot stādījumus. Tomēr dzīvnieku postījumi nav vienīgais apdraudējums. Jaunaudzes negatīvi ietekmē arī kaitēkļi, slimības un invazīvie augi, piemēram, latvāņi, kas konkurē par barības vielām un gaismu. Papildus tam sausās un karstās vasarās būtiski pieaug ugunsgrēku risks, kas var radīt neatgriezeniskus zaudējumus un pat pilnībā nopostīt jaunaudzes. Tāpēc pēc jauno kociņu iestādīšanas sākas visizaicinošākais posms – sistemātiska jaunaudzes kopšana un aizsardzība, kas noteiks, vai jūsu iestādītā jaunaudze pārvērtīsies kvalitatīvā un skaistā mežā.

Jaunaudžu mehāniskā aizsardzība

Viens no veidiem, kā pasargāt jaunaudzes no meža zvēriem, ir mehāniskie aizsardzības līdzekļi – žogi, aitas vilna un spirāles. Viens no senākajiem jaunaudžu aizsardzības veidiem ir aitas vilna. Lai arī tas varētu izklausīties ļoti dīvaini, aitas vilnas pavediena aptīšana ap jauno kociņu patiesi to var nosargāt no meža zvēriem. Atslēga slēpjas tajā, ka meža zvēriem nemazgātas aitas vilnas smaka nepatīk, tādēļ tā palīdz atbaidīt zvērus no tuvošanās jaunaudzei. Tā kā īpaši svarīgi ir nosargāt galotnes dzinuma pumpuru, tad ieteicams kociņu ne tikai aptīt, bet aitas vilnas kušķīti uzlikt arī uz galotnes pumpura. Kādēļ ir svarīgs tieši galotnes dzinuma pumpurs? Pavasarī tas dos pieaugumu uz augšu, bet, ja tiks nograuzts, kociņš var veidoties kropls un sākt aug uz sāniem.

Priežu stumbru aizsardzībai efektīvs risinājums ir spirāles. Koku stumbra aizsargspirāles ir viens no efektīvākajiem mehāniskajiem stumbru aizsardzības līdzekļiem, un tās visbiežāk tiek izmantotas jaunaudzēs, kuru augstums ir sasniedzis divu metru garumu. Šādās jaunaudzēs dzīvnieki vairs netiek klāt kociņu galotnēm, tādēļ galvenais uzsvars ir jāliek tieši uz stumbru aizsardzību. Turklāt aizsargspirāle nav risinājums tikai vienai ziemai – tā var pasargāt kociņu no meža zvēru postījumiem līdz pat 10 gadiem.

Vēl viens risinājums ir visas jaunaudzes iežogošana. Lai arī tas ir ļoti efektīvs risinājums, lielu teritoriju iežogošana ir ļoti dārga, tādēļ ir rūpīgi jāizvērtē finansiālā atdeve.

Repelenti – ķīmiskais "vairogs" pret izsalku šiem meža zvēriem

Mehānisko aizsardzības līdzekļu izmantošana prasa katra kociņa rūpīgu apstrādi, savukārt repelentu izmantošana ir krietni ātrāks un vienkāršāks process. Repelentu var uzsmidzināt vai uzziest uz galotnes dzinuma visai audzei salīdzinoši īsā laikā. Repelentus visbiežāk izmanto pirmajos gados pēc jaunaudzes iestādīšanas, jo tie efektīvi pasargā kociņu galotnes no to nokošanas, bet vēlāk, lai aizsargātu stumbrus, tiek izmantotas mehāniskās aizsardzības metodes. Praksē tiek izmantoti dažādi repelenti, piemēram, uz aitu tauku bāzes vai uz dzīvnieku asins bāzes. Repelentu smaka atbaida dzīvniekus un dod signālu, ka jaunaudzē uzturēties ir bīstami. Smērējamie repelenti parasti tiek izgatavoti uz smilšu un līmes bāzes – ar šo maisījumu tiek apsmērētas kociņu galotnes. Dzīvniekam nokožot galotni, smilšu piejaukums košļāšanas laikā radīs diskomfortu, atturot to no tālākajiem jaunaudzes postījumiem. Jāņem vērā, ka jaunaudze ir jāapstrādā ar repelentiem katru gadu. Atšķirībā no mehāniskajiem aizsarglīdzekļiem, repelentu pārklājums ir jāatjauno regulāri.

Ir jāatceras, ka mežs pieder ne tikai cilvēkam, bet arī dzīvniekiem, tādēļ meža īpašniekiem būtu jāpadomā arī par papildu barības bāzes izveidi, vienlaicīgi pasargājot jaunaudzes. Viens no risinājumiem ir, veicot jaunaudžu kopšanas, saglabāt dabīgi ieaugušos kokus, piemēram, ozolus, pīlādžus, liepas, kļavas un kārklus. Tie netraucēs jauno kociņu augšanai un vienlaicīgi kalpos kā barība briežu dzimtas dzīvniekiem.

SIA “PK Mežs” rūpējas par videi draudzīgu meža apsaimniekošanas ciklu, veidojot līdzsvaru starp meža īpašniekiem un dabu. Ja jums ir jautājumi par meža atjaunošanu, jaunaudžu kopšanu vai pasargāšanu no meža dzīvniekiem – sazinieties ar mūsu speciālistiem!

Mežu apsaimniekošana upju krastos – ko drīkst un ko nedrīkst darīt meža īpašnieks?

Fri, 06 Mar 2026 08:08:14 GMT

Varētu šķist – mans mežs, ko gribu to daru! Tomēr patiesībā tas ne tuvu neatbilst realitātei, jo mežsaimniecības nozari stingri regulē likumdošana, tādēļ ikvienam meža īpašniekam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Nebaidīsimies apgalvot, ka mežu apsaimniekošana upju krastos šobrīd Latvijā ir ļoti jutīgs temats, jo mežu īpašnieki vēlas sakopt savas teritorijas un gūt no tām arī kādu finansiālu labumu, bet šobrīd viņi ir sava veida situācijas ķīlnieki. Meža īpašnieks upes krastos nevar rīkoties tāpat kā parastā meža nogabalā – vispirms jāizvērtē, vai īpašums atrodas aizsargjoslā un kādi ierobežojumi konkrētajā vietā ir spēkā. Aizsargjoslu likums nosaka, ka pirmajos 10 metros gar upi nekāda veida cirtes vispār nav atļautas. Tā vietā drīkst plānot tikai tādus darbus, kas ir saskaņā ar normatīvo regulējumu, piemēram, novākt nokritušos un satrunējušos kokus, kā arī veikt citus apsaimniekošanas pasākumus, ja tie atbilst Aizsargjoslu likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā. To var pārbaudīt Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, kur pieejama informācija par aizsargājamām teritorijām, biotopiem, mikroliegumiem un arī ar ierobežojumiem saistītiem datiem.

Kāpēc upju krasti aizaug?

Tā kā šobrīd mežu īpašniekiem, kuriem pieder meža zemes upju krastos, aizliegumu ir vairāk nekā tiesību, arvien biežāk var novērot, ka upju krasti aizaug un upēs sakrīt vēja sagāzti koki. Upju krastu sakopšana šobrīd gulstas tikai uz īpašnieku pleciem, jo nav izveidoti skaidri kompensējoši mehānismi, lai meža saimniekiem visi darbi nebūtu jāsedz tikai no saviem līdzekļiem. Turklāt upju krastu sakopšana bieži ir tehniski sarežģīta, jo reljefs ir stāvs, mitrs un grūti izbraucams. Tas nozīmē, ka darbi prasa vairāk laika, specializētu tehniku vai roku darbu, kas īpašniekam rada ievērojamu finansiālu slogu. Tā kā nav pieejami atbalsta mehānismi vai kompensācijas, daudzi mežu īpašnieki šos darbus veic minimālā apjomā vai neveic vispār. Rezultātā upju krasti pakāpeniski aizaug, upēs nonāk arvien vairāk koksnes, un pasliktinās gan ainaviskā kvalitāte, gan upes plūdums. Tas ietekmē ne tikai konkrēto īpašumu, bet arī apkārtējo vidi kopumā un sabiedrības iespējas izmantot upes rekreācijai.

Lai veicinātu ilgtspējīgu upju krastu apsaimniekošanu, nepieciešama līdzsvarotāka pieeja, kas ļautu ne tikai saglabāt dabas vērtības, bet arī nodrošināt praktiskas apsaimniekošanas iespējas. Viens no risinājumiem varētu būt atļauja veikt selektīvās cirtes ar nolūku stiprināt krasta līniju. Tikpat svarīgi būtu ieviest finansiālu atbalstu mežu īpašniekiem, kuri uztur un sakopj mežus upju tuvumā. Šādas likuma izmaiņas dotu ieguvumu gan mežu īpašniekiem, gan sabiedrībai kopumā.

Kādi risinājumi ir piemēroti ilgtspējīgai mežizstrādei upju krastos?

Ilgtspējīga mežizstrāde upju krastos sākas ar pareizu krasta zonas situācijas izvērtēšanu. Šobrīd daudzviet upju krastos aug koki un krūmi, kuru sakņu sistēma nav pietiekami dziļa un noturīga, lai stabilizētu mitru un stāvu nogāzi. Šādās vietās bieži sastopami bērzi, egles, alkšņi un dažādi krūmāji, kas slīpā reljefā noturas vāji. Rezultātā palielinās augsnes erozija, krasts kļūst nestabils un kopā ar kokiem pakāpeniski ieslīd upē. Lai šādu situāciju novērstu, ir nepieciešams atļaut kontrolētu nepiemēroto koku izzāģēšanu, lai to vietā iestādītu kokus ar stiprāku sakņu sistēmu, kas spēs labāk nostiprināt krasta līniju. Šāda pieeja palīdzētu mazināt augsnes eroziju un uzlabotu krasta stabilitāti. Vienlaikus šāda apsaimniekošanas pieeja dotu iespēju saglabāt upju krastu ainavu pievilcīgu un pieejamu atpūtniekiem. Lai tas būtu iespējams, ir nepieciešama sabalansēta pieeja starp dabas aizsardzības prasībām un praktisku, ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Ja jums pieder mežs upes tuvumā un meklējat veidu, kā to sakopt un apsaimniekot ilgtermiņā, sazinieties ar SIA PK Mežs! Mēs palīdzēsim izvērtēt jūsu īpašuma situāciju, sakārtot nepieciešamo dokumentāciju un piemeklēt piemērotākos risinājumus upes krasta zonas sakopšanai un sakārtošanai.

Kāpēc introducētās koku sugas kļūst arvien nozīmīgākas Latvijas mežos?

Mon, 26 Jan 2026 14:46:13 GMT

Vienkāršākiem vārdiem runājot – introducētās koku sugas ir Latvijā ievestās sugas, kas mūsu platuma grādos aug tikai cilvēka darbības rezultātā un kuru dabiskā izplatība iepriekš Latvijā nav novērota. Ar jaunu sugu ievešanu un izplatīšanu Latvijas dabā ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo kā lielisks piemērs mums kalpo Sosnovska latvānis, kas, ievests pirms vairākiem gadu desmitiem lopbarības vajadzībām, šobrīd ir kļuvis par invazīvu sugu, kas apdraud Latvijas dabisko biotopu.

Ne visas introducētās sugas rada kaitējumu. Daudzas no tām var sniegt būtisku ekonomisko ieguvumu, jo mežsaimniecībā ievestās koku sugas bieži ir ātraudzīgākas un nodrošina ātrāku koksnes ieguvi. Tās palīdz risināt arī būtiskus klimata radītos izaicinājumus. Vietējās sugas, īpaši egle, arvien biežāk cieš no kaitēkļiem, vētrām un ilgstošiem sausuma periodiem. Savukārt introducētās sugas, piemēram, lapegle, dižskābardis un duglāzija, spēj nodrošināt mežiem lielāku noturību pret kaitēkļiem un laika apstākļu radītajiem postījumiem. Šīs sugas izceļas ar ātru augšanu, kvalitatīvu koksni un spēju pielāgoties dažādiem klimatiskajiem apstākļiem, tādējādi mazinot ekonomiskos riskus meža īpašniekiem.

Duglāzija – Eiropas produktīvākā skujkoku suga

Duglāzija jau šobrīd ir viena no produktīvākajām skujkoku sugām Eiropā, un tās augšanas temps pārsniedz gan priedi, gan egli. Tās koksne ir tehniski izturīga, labi piemērojama būvniecībai un industriālajai pārstrādei, kas padara sugu ekonomiski pievilcīgu. Lai arī duglāzija Eiropā tiek audzēta jau gandrīz 200 gadu, tikai pēdējo gadu laikā tā sāk iegūt strauju popularitāti Eiropas mežsaimnieku vidū. Galvenās duglāzijas priekšrocības ir tās augstā ražība, kas saglabājas pat nelabvēlīgos augšanas apstākļos, izcila koksnes kvalitāte, kas ir ideāli piemērota būvniecības vajadzībām un labas pielāgošanās spējas dažādiem augšanas apstākļiem. Pareizi integrējot duglāziju savos mežos, mežsaimnieki var palielināt gan ekonomisko atdevi, gan meža kopējo noturību pret klimata pārmaiņām. Duglāzija ir viena no daudzsološākajām sugām Eiropas nākotnes mežsaimniecībā, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka ikviena introducētā suga nākotnē rada risku dabīgajam biotopam, tādēļ ir jāspēj rast līdzsvars starp ražības palielināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un dabas aizsardzību.

Kā lapegle un duglāzija var palielināt jūsu meža produktivitāti?

Introducētās koku sugas Latvijā šobrīd jau ir kļuvušas par ierastu mežsaimniecības praksi, jo tās izceļas ar ātru augšanu, augstu produktivitāti un spēju pielāgoties dažādiem klimatiskajiem un augšanas apstākļiem. Eiropas lapegle ir populāra izvēle, pateicoties tās augstvērtīgajai koksnei – izturīga, ilgmūžīga un mehāniski stipra. Lapegle aug salīdzinoši ātri un labi pielāgojas dažādiem augšanas apstākļiem, tomēr jaunajos stādījumos tai nepieciešama rūpīga kopšana. Lapegles koksne ir noturīga pret mitrumu un pelēšanu, tādēļ tai nav nepieciešama papildu antiseptiskā apstrāde vai impregnēšana, padarot šo sugu izmaksu ziņā par ekonomiski izdevīgu risinājumu.

Savukārt duglāzija ir strauji augoša koku suga un tās koksne ir viena no izturīgākajām mīkstajām koksnēm, kas tiek plaši izmantota mēbeļu ražošanā un būvniecībā. Tomēr, plānojot koku stādījumus, svarīgi izvērtēt, vai ekonomiskie ieguvumi no introducētajām sugām atsver iespējamos riskus vietējai ekosistēmai. Ilgtspējīgai mežsaimniecībai ieteicams apvienot introducētās un vietējās sugas, izvēloties piemērotāko risinājumu konkrētai teritorijai un mērķim.

SIA PK Mežs piedāvā profesionālu pieeju meža stādīšanā un atjaunošanā, rūpējoties gan par ekonomiskajiem, gan ekoloģiskajiem aspektiem. Mūsu komanda palīdzēs izvēlēties piemērotākās koku sugas un nodrošinās kvalitatīvu darbu izpildi, lai jūsu mežs būtu ilgtspējīgs un produktīvs.

Aizaugušo mājvietu nozīme Latvijas ainavā

Fri, 12 Sep 2025 07:38:29 GMT

Aizaugušas viensētas diemžēl Latvijas lauku ainavā nav retums, un, protams, redzot, ka Latvijas lauki pamazām “izmirst”, pārņem skumjas. Tomēr aicinām uz šīm vietām palūkoties arī no cita skatu punkta. Cilvēku pārvietošanās un aglomerācija notikusi visos laikos – tā ir dabiska sabiedrības attīstības daļa. Arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot pilsētu tuvumā, jo tur pieejama labāka infrastruktūra, izglītības un medicīnas iestādes, darba iespējas, kā arī dažādi kultūras un izklaides pasākumi. Rezultātā laukos iedzīvotāju kļūst mazāk, nekā tas bija pirms desmit, divdesmit vai simts gadiem. Taču pamestas viensētas nebūt nenozīmē tikai iznīcību un pamestību. Tās ar laiku kļūst par unikālu ainavas daļu – vietu, kur mežs, krūmāji un pļavas lēnām pārņem cilvēku reiz dabai atkarotās teritorijas. Šādas vietas kalpo kā patvērums putniem, zvēriem, apputeksnētājiem un dažādām retām augu sugām. Līdz ar to aizaugušās mājvietas var kļūt par nozīmīgām dabas oāzēm, kas bagātina Latvijas bioloģisko daudzveidību. Un tomēr nemainīgi aktuāls paliek jautājums – ko darīt ar šādām vietām? Vai ļaut dabai pārņemt to, kas ir viņas, vai arī izmantot šīs zemes lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām? Atbilde nav viennozīmīga, un lēmumu pieņemt var tikai zemes īpašnieks.

Dzīvnieku un putnu patvērums – kā pamestas ēkas kļūst par mājām citām sugām

Vietās, kur cilvēks vairs ikdienā neuzturas, rodas īpaši apstākļi dažādu sugu attīstībai un izdzīvošanai. Tukšās mājas un šķūņi kļūst par patvērumu sikspārņiem, kas izmanto jumta spraugas un bēniņus kā drošu mītni. Vecās ēkas bieži piesaista arī pūces un baložus, kas tajās atrod vietu ligzdām, tādējādi cilvēku pamestas mājas mazpamazām kļūst par īpašiem mikrobiotopiem, kuros var sastapt tādas dzīvnieku un augu sugas, kas nav sastopamas citās vietās. Pamestas lauku viensētas dzīvniekiem, putniem un kukaiņiem ir daudz drošākas par intensīvi izmantotām zemēm, jo tajās nav sastopama pastāvīga cilvēku klātbūtne, kā arī netiek veikti aktīvi mežizstrādes vai lauksaimniecības darbi. Tādējādi, lai gan cilvēkiem pamestas ēkas simbolizē pamestību, dabai tās ir iespēja atgūt teritorijas un nodrošināt mājvietu neskaitāmām sugām, kas bagātina Latvijas ainavu.

Mežsaimniecība un veco māju teritorijas

Nereti gadās situācijas, ka līdz ar meža īpašuma iegādi uzņēmuma īpašumā nonāk arī vecas mājas vai saimniecības ēkas. Protams, no mežsaimniecības viedokļa vienkāršākais risinājums būtu ļaut šīm teritorijām transformēties mežā, tomēr ilgtspējīgas mežizstrādes principi aicina saglabāt šo vietu vēsturisko struktūru – saglabāt koku alejas, augļu dārzus un piebraucamos ceļus, savukārt bīstamos graustus nojaukt vai ierakt zemē. Jautāsiet – kāds no tā ir labums zemes īpašniekam vai sabiedrībai kopumā? Šādas, gadu simtiem vecas, viensētas ir mūsu vēstures liecības, kas ir svarīgs kultūrvēsturisks mantojums. Pareizi apsaimniekotas, vecās mājvietas var kļūt par daudzveidīgiem biotopiem, kas apvieno gan cilvēka, gan dabas radītās vides elementus.

SIA PK Mežs ir viens no uzņēmumiem, kas piekopj šādu seno mājvietu saglabāšanas praksi Latvijā – mūsu komanda atjauno vecos ceļus, sakopj alejas, augļu dārzus, dīķus, saglabā dižkokus un to visu organiski sapludina ar jaunaudzēm, kas tiek iestādītas blakus šādiem īpašumiem. Mēs neliedzam pieeju šādām vietām, ļaujot arī apkārtējiem iedzīvotājiem iepazīt vietējo kultūrvēsturisko mantojumu, padarot to par nozīmīgu daļu no Latvijas dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma. Kā arī aicinām cilvēkus ievērot pietāti pret šādām vietām un apzināties, ka tas ir unikāls mikrobiotops, kur nav vietas cilvēka saimnieciskajai darbībai, kā arī izklaidēm ar motocikliem vai kvadricikliem, kas var sabojāt zemsedzi un kopējo ainavu.

Ja vēlaties sadarboties ar mežizstrādes uzņēmumu, kas apvieno cilvēka saimnieciskās intereses ar dabas daudzveidības saglabāšanu, sazinieties ar SIA PK Mežs !

Veco mājvietu potenciāls bioloģiskās daudzveidības veicināšanā Latvijā

Wed, 23 Jul 2025 16:09:48 GMT

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kas notiek ar vecu lauku viensētu, kura gadu desmitiem netiek apdzīvota un ar laiku ieaug starp kokiem un krūmiem? Diemžēl Latvijā šādas mājas nav retums – cilvēku skaita samazināšanās un iedzīvotāju vēlme dzīvot tuvāk pilsētai, kur ir pieejama infrastruktūra un dažādas ērtības, ir veicinājusi lauku viensētu iztukšošanos, un šobrīd visā Latvijā ir neskaitāmas vecas un pamestas mājas, kas jaunus īpašniekus tā arī nav sagaidījušas. Kas notiek ar šādām mājām – vai tās tiek atstātas aizmiršanai, tiek nojauktas vai daba atņem atpakaļ to, kas tai pieder? Vai šīs vietas vajadzētu attīrīt un atdot lauksaimniecībai vai tieši otrādi – ļaut tām dabiski ieaugt un pārtapt par mežu, kas kļūst par daļu no savvaļas ainavas?

Unikāls mikrobiotops un kultūrvēsturisks mantojums

Vecajām mājvietām ir liels potenciāls – ne tikai kā kultūrvēsturiskiem objektiem, bet arī kā dzīvotnēm augiem, kukaiņiem, putniem un mazajiem dzīvniekiem. Pamestas mājas un to apkārtne, kur cilvēka darbība vairs neiejaucas, kļūst par nozīmīgām oāzēm bioloģiskajai daudzveidībai. Vecas augļu koku rindas, aizauguši dīķi, sabrukušu šķūnīšu atliekas – tas viss var kļūt par nozīmīgu patvērumu sugām, kuras mūsdienu lauksaimniecības ainavā vairs tik viegli nespēj atrast sev piemērotu vidi. Šīs mājvietas veido savdabīgus mikrobiotopus – vietas, kur līdzās pastāv seni, reiz stādīti koki (liepas, ozoli, kastaņi), introducētās sugas, un aizaugušās alejas, kas atgādina mazus parkus. Šādā vidē labprāt ligzdo dobumperētāji – pūces, zīlītes, dzeņi un sikspārņi, kuriem ir nepieciešami veci koki un klusums. Tā ir bioloģiski unikāla vide, ko parasts mežs vai tīra lauksaimniecības zeme nespēj sniegt.

Vecās mājvietas – vieta ar vēstures elpu

Staigājot pa mežu un netīšām atklājot senas mājvietas, koku alejas vai piebraucamos ceļus, kas ved uz kādreizējo sētu, ir patīkams pārsteigums. Mēs varam sakopt šīs vietas, saglabājot vēsturisko struktūru – ierokot bīstamos graustus, atstājot vērtīgos kokus un ceļu kontūras, veidojot harmonisku ainavu, kas ir gan estētiski pievilcīga, gan ekoloģiski bagāta. Mēs, SIA PK Mežs komanda, varam lepoties ar vairākām šādām sakoptām vecajām mājvietām mūsu īpašumos un, pateicoties vienai šādai viensētai, kur tika atjaunots dīķis, iztīrīti krūmi, atrasti un saglabāti dižkoki, ierīkots neliels celiņš un apkārt apstādīta jaunā mežaudze, mēs ieguvām balvu „Zelta čiekurs” sakoptākā meža īpašuma nominācijā. Šis piemērs lieliski parāda – ne viss ir jāpārvērš par lauksaimniecības zemi vai monolītu mežu. Mēs aicinām pret šīm vietām izturēties ar pietāti un cieņu ne tikai lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem, bet arī visai sabiedrībai kopumā.

Dažkārt vislielākie atklājumi mežā rodas netīšām – uzdurties vecai, sakoptai muižas vietai ir kā ceļojums laikā. Taču, lai šādas vietas saglabātos, ir jābūt arī sabiedrības izpratnei – šīs teritorijas nav domātas kvadricikliem vai sporta motocikliem. Tās ir jāaizsargā un jānovērtē kā nozīmīga daļa no Latvijas dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma.

SIA PK Mežs iestājas par tālredzīgu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kur harmoniski apvienojas cilvēka saimnieciskās intereses, dabas daudzveidība un vēsturiskās vērtības.

Krājas kopšanas cirtes – ieguvums nākotnē!

Thu, 20 Mar 2025 09:53:24 GMT

Ja vēlaties saglabāt veselu un kvalitatīvu mežu, tas ir jākopj, tāpat kā dārzs. Nereti sabiedrībā maldīgi domā, ka mežizstrādes darbi tiek veikti tikai kokmateriālu ieguvei un tie nerada nekādu labumu mežam kā biotopam. Tomēr realitātē situācija ir tieši pretēja – novārtā atstāts mežs, kurš netiek regulāri kopts, ar laiku zaudē savu vērtību gan koksnes kvalitātes, gan bioloģiskās daudzveidības ziņā. Krājas kopšanas cirtes ir svarīgs solis ilgtspējīgas mežizstrādes virzienā. Krājas kopšanas cirtes ir mežsaimniecības prakse, kas ietver selektīvu koku izciršanu. Vienkāršākiem vārdiem runājot – koki tiek izretināti, kā ari tiek izcirsti slimie un atpalikušie koki, uzlabojot paliekošo koku augšanas apstākļu. Pirmām kārtām tiek izcirsti slimie koki, augšanas ziņā atpalikušie koki (zaraini, ar dubultgalotnēm, līkie), kā arī izstīdzējušie koki – visi tie, kas nākotnē nespēs izaugt par kvalitatīviem kokiem. Šis process ne tikai uzlabo meža veselību, bet arī veicina tā turpmāko augšanu, nodrošinot meža ekosistēmas ilgtermiņa uzturēšanu. Šī ciršanas metode palīdz saglabāt un pat uzlabot meža resursus ilgtermiņā, sniedzot meža īpašniekam kvalitatīvu koksni nākotnē.

Krājas kopšanas cirtes pozitīvā ietekme uz meža kvalitāti?

Krājas kopšanas cirtes palīdz samazināt riskus meža ekosistēmai kopumā, uzlabojot atlikušo koku veselību un dzīvotspēju. Ikvienam kokam ir nepieciešama saules gaisma, ūdens un barības vielas, lai tas varētu veiksmīgi augt. Tomēr, jo vairāk koku un krūmu, jo lielāka ir konkurence par labvēlīgiem augšanas apstākļiem, tā rezultātā koki izaug izstīdzējuši un nīkulīgi. Ja runājam par mežu, tad šeit noteikti vairāk nav labāk, tieši otrādi, labāk ir atstāt 500 kvalitatīvus kokus uz vienu hektāru, kā 1500 tievus un nīkulīgus kociņus, jo ilgtermiņā ekonomiskais ieguvums no 500 kvalitatīviem kokiem būs krietni lielāks.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir būtiska ilgtspējīgas mežsaimniecības sastāvdaļa. Atbrīvojot vietu jauniem un dzīvotspējīgākiem kokiem, krājas kopšanas cirtes veicina meža ekosistēmas veselību un bioloģisko daudzveidību. Protams, nevar nepieminēt arī ekonomiskos ieguvumus - regulāri koptās mežaudzes ražo kvalitatīvāku koksni, kas tirgū tiek novērtēta augstāk. Tā rezultātā meža īpašniekam ir iespēja iegūt lielākus ienākumus no sava meža. Starp citu, veicot krājas kopšanu meža īpašnieks iegūto koksni var pārdot, tādējādi daļēji sedzot meža kopšanas izdevumus. Krājas kopšanas ciršu laikā galvenokārt tiek iegūta malka un papīrmalka, bet nākamajās ciršu kārtās, kad koki ir sasnieguši lielāku vecumu, var iegūt arī vērtīgākus sortimentus, piemēram, sīkbaļķus, baļķus un finierklučus.

Kad ir jāveic krājas kopšana?

Krājas kopšanas cirtes Latvijā regulē vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka gan ciršanas biežumu, gan metodiku. Krājas kopšanas cirtes biežums ir atkarīgs no meža tipa, koku sugām un konkrētā meža veselības stāvokļa. Jaunaudžu kopšana parasti tiek veikta, kad mežs sasniedz 5 līdz 15 gadu vecumu, lai veicinātu veselīgu un dzīvotspējīgu koku attīstību. Pirmā krājas kopšanas cirte notiek, kad kok ir sasnieguši noteiktu diametru un augstumu. Šī cirte parasti tiek veikta meža attīstības vidusposmā. Turpmāk krājas kopšana ir nepieciešama ik pēc 10-20 gadiem, atkarībā no meža augšanas ātruma un augšanas apstākļiem. Pēdējās krājas kopšanas cirtes parasti tiek veiktas 50 līdz 60 gadus vecos mežos, pēc kuriem koku pieaugums vairs nav tik straujš, un kopšanas darbi neveicina turpmāko koku produktivitātes uzlabošanos.

Ja vēlaties, lai jūsu mežs arī nākotnē būtu kvalitatīvs un sniegtu ekonomisku atdevi, sazinieties ar SIA "PK Mežs" speciālistiem . Mūsu komanda parūpēsies par jūsu mežu, nodrošinot, ka tas aug veselīgi un skaisti, lai nākotnē jūs varētu lepoties ar savu meža bagātību!

Bebri meliorācijas grāvjos

Wed, 22 Jan 2025 07:50:03 GMT

Bebri, kas šobrīd ir ierasts skats meliorācijas grāvjos un upēs, kādreiz Latvijā bija izzuduši. Pēdējais bebrs tika nomedīts 1855. gadā, un populācijas atjaunošanai 20. gadsimta sākumā bebri tika ievesti no jauna. Tagad šie dzīvnieki ir kļuvuši par nozīmīgu Latvijas ekosistēmas daļu, veicinot bioloģisko daudzveidību. Ar dambju būvēšanu un ūdenstilpju veidošanu bebrs rada labvēlīgu vidi daudziem dzīvniekiem un augiem, tādējādi uzlabojot ekoloģisko līdzsvaru. Tomēr bebru pārāk lielā populācija rada izaicinājumus zemju īpašniekiem. To aktivitātes applūdina lauksaimniecības zemes, bojā meliorācijas sistēmas un kavē ūdens plūsmu. Lai līdzsvarotu dabas un cilvēka vajadzības, ir nepieciešama bebru populācijas kontrole un regulāra meliorācijas sistēmu apsekošana.

Bebru populācijas skaita kontrolēšana ar medību palīdzību

Bebru aktivitātes meliorācijas grāvjos ir aktuāls jautājums, kas ietekmē gan zemes īpašniekus, gan medniekus. Lai arī mednieku kolektīvi bieži slēdz līgumus par platību apmedīšanu, praksē viņu uzmanība nereti tiek vērsta uz lielajiem pārnadžiem, piemēram, briežiem un mežacūkām, atstājot bebru populācijas kontroli novārtā. Tas liek uzdot jautājumu – vai mednieki pilnībā pilda savas saistības vai arī zemes īpašniekiem jāuzņemas lielāka iniciatīva šajā jautājumā?

Atbildīgs zemes īpašnieks apzinās, ka meliorācijas sistēmu uzturēšana ir būtiska ne tikai sava īpašuma, bet arī apkārtējās vides aizsardzībai. Taču efektīvai bebru populācijas kontrolei ir nepieciešams arī mednieku atbalsts. Medības ir visefektīvākais bebru apkarošanas veids, un to sezonas periods Latvijā ilgst no 15. jūlija līdz 15. aprīlim (MK noteikumi Nr. 421 "Medību noteikumi"). Svarīgi uzsvērt, ka medību mērķis nav pilnīga bebru populācijas iznīcināšana, bet gan to skaita kontrolēšana. Bebri ir nozīmīgs ekosistēmas ķēdes dalībnieks – ar dambju būvēšanu un ūdenstilpju veidošanu tie veicina bioloģisko daudzveidību un rada dzīvesvietu citiem dzīvniekiem un augiem. Tāpēc medību mērķim jābūt līdzsvara uzturēšanai starp dabas procesiem un cilvēka saimnieciskajām vajadzībām.

Zemes īpašnieku pienākums – rūpēties par meliorācijas sistēmām

Saskaņā ar Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumiem zemes īpašniekam ir pienākums nodrošināt meliorācijas sistēmu uzturēšanu un saglabāšanu, lai nepieļautu meliorētās zemes vai piegulošo teritoriju degradāciju. Tas ietver caurteku tīrīšanu, grāvju atjaunošanu un apauguma likvidēšanu, kas ne tikai uzlabo ūdens novadīšanu, bet arī samazina bebru nodarītā kaitējuma risku.

Īpaša uzmanība jāpievērš meliorācijas sistēmām pirms ziemas sezonas. Pirms sala iestāšanās būtu jāapseko ūdensteces un grāvji, lai pārliecinātos, ka bebri nav uzcēluši dambjus. Ja šādi dambji tiek konstatēti, tie jālikvidē savlaicīgi, vēl pirms ūdens ir sasalis, un jāveic pasākumi, lai bebri neatsāktu būvniecību tajā pašā vietā. Sakārtota meliorācijas sistēma ne tikai aizsargā zemju īpašniekus no nevēlamām bebru aktivitātēm, bet arī samazina varbūtību, ka bebri izvēlēsies šo teritoriju par savu mājvietu. Tādējādi, regulāri veicot meliorācijas sistēmu kopšanu un uzturēšanu, zemes īpašnieki var pasargāt savus īpašumus no applūšanas vai citiem kaitējumiem, ko var radīt bebri. Izveidojot produktīvu sadarbību starp medniekiem un zemju īpašniekiem, ir iespējams efektīvi kontrolēt bebru populācijas lielumu un uzturēt meliorācijas sistēmas labā stāvoklī, pasargājot lauksaimniecības un meža zemes no applūšanas.

SIA “PK Mežs” piedāvā meža apsaimniekošanas pakalpojumus, kā arī veic meža apsaimniekošanas projektu izstrādi, nodrošinot, ka mūsu klientu meža īpašumi vienmēr tiek uzturēti labā stāvoklī un atbilstoši visām likumdošanas prasībām.

Introducētās sugas Latvijā

Fri, 10 Jan 2025 11:46:31 GMT

Introducētās jeb ievestās koku sugas ir tās, kuras cilvēka darbības rezultātā ienākušas Latvijā un kuru dabiskā izplatība šeit iepriekš nav bijusi. Lai gan dažas introducētās sugas var radīt problēmas, piemēram, izkonkurējot vietējos kokus vai izmainot augsnes sastāvu, daudzas no tām nes arī būtiskus ieguvumus. Introducēto sugu audzēšana mežsaimniecībā ir populāra vairāku iemeslu dēļ. Tās bieži vien aug ātrāk nekā vietējās sugas, nodrošinot ātrāku ražu un lielāku ekonomisko atdevi. Piemēram, hibrīdpapele vai duglāzija sniedz augstvērtīgu koksni īsākā laika posmā, padarot tās piemērotas intensīvai mežsaimniecībai. Kā arī introducētās sugas var arī būt labāk piemērotas noteiktiem augsnes vai klimatiskajiem apstākļiem, kas vietējām sugām var nebūt tik labvēlīgi, piemēram, mitras vai trūcīgas augsnes.

Ko labāk audzēt?

Introducētās koku sugas Latvijā ir kļuvušas par ierastu mežsaimniecības praksi, jo šīs sugas bieži vien tiek izvēlētas, pateicoties to ātrai augšanai, augstai produktivitātei un spējai pielāgoties dažādiem klimatiskajiem un augsnes apstākļiem. Eiropas lapegle ir populāra izvēle, pateicoties tās augstvērtīgajai koksnei, kas ir ļoti izturīga un ilgmūžīga. Tā aug salīdzinoši ātri un labi pielāgojas dažādiem apstākļiem, bet prasa rūpīgu kopšanu jaunajos stādījumos. Lapegles koksne ir noturīga pret mitrumu un pelēšanu, tādēļ tā nav jāanseptizē vai jāimpregnē. Bet tās mehāniskā izturība ir līdzvērtīga ozola koksnei, tādēļ lapegle izmaksu ziņā būs optimāls risinājums, salīdzinot ar citiem cēlkokiem.

Duglāzija jeb Duglāzijas egle (Pseudotsuga menziesii) ir vēl viena perspektīva introducētā suga. Tā aug strauji un nodrošina kvalitatīvu zāģmateriālu, taču tā ir jutīgāka pret sala negatīvo ietekmi. Duglāzijas egles koksne ir viena no izturīgākajām mīkstajām koksnēm, un tā plaši tiek izmantota mēbeļu izgatavošanā, kā arī būvniecībā.

Hibrīdpapele (Populus spp.) ir ļoti ātraudzīgs koks, ko daudzās pasaules valstīs izmanto kā risinājumu enerģētikas nozarei vai papīrrūpniecībai. Hibrīdpapeļu plantācijas savu efektivitāti ir pierādījušas tādās valstīs kā, piemēram, Itālija, kur hibrīdpapeļu plantācijas tiek audzētas, lai iegūtu izejmateriālu finierrūpniecības vajadzībām un atjaunojamo energoresursu ieguvei.

SIA PK Mežs – pārdomāta un ilgtspējīga mežizstrāde

Plānojot koku stādījumus, ir svarīgi izvērtēt, vai ekonomiskie ieguvumi no introducētajām sugām atsver iespējamos riskus vietējās dabas ilgtspējībai. Ilgtspējīgai mežsaimniecībai ieteicams apvienot introducētās un vietējās sugas, izvēloties piemērotāko risinājumu konkrētai teritorijai un mērķim. SIA PK Mežs piedāvā profesionālu pieeju meža stādīšanā un atjaunošanā, rūpējoties gan par ekonomiskajiem, gan ekoloģiskajiem aspektiem. Mūsu komanda palīdzēs izvēlēties piemērotākās koku sugas un nodrošinās kvalitatīvu darbu izpildi, lai jūsu mežs būtu ilgtspējīgs un produktīvs.

Sazinieties ar mums un uzziniet vairāk par introducētajām koku sugām un to iespējamajiem ieguvumiem jūsu mežsaimniecībai!

Meža īpašumu vērtēšana

Wed, 14 Aug 2024 06:33:46 GMT

Sabiedrībā plaši tiek runāts par mežizstrādi, tās ietekmi uz kopējo meža platību Latvijā, Latvijas mežu kvalitāti un arī mežizstrādes pienesumu ekonomikai, tomēr nereti tiek piemirsts, ka mežizstrāde ir ne tikai koku izciršana, bet arī meža apsaimniekošana un mežu atjaunošana. Mežs ir atjaunojams resurss, kas nozīmē, ka pēc tā nociršanas meža zeme nepaliek tukša, bet atkal atjaunojas. Vai tas notiek dabiskā veidā vai mākslīgā – iestādot koku stādus –, tā jau ir meža īpašnieka izvēle. Latvijā šo procesu regulē Meža likums, kurā ir noteikts, ka meža ieaudzēšana ir pasākumu kopums mežaudzes atjaunošanai meža platībā, kurā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu. Lai izvēlētos, kāda būs meža ieaudzēšanas tehnoloģija, ir nepieciešams izvērtēt meža audzēšanas mērķus, kā arī meža augsnes stāvokli, tādēļ mēs iesakām pirms lēmuma pieņemšanas konsultēties ar mežizstrādes speciālistu.

Kas ietekmē meža īpašuma vērtību?

Varētu šķist, ka meža īpašuma novērtēšana ir ļoti vienkārša – aprēķinām koksnes apjomu mežā un nosakām, kādā vērtībā to varētu pārdot, tomēr patiesībā meža vērtēšana ir daudz kompleksāks process, un nereti var gadīties situācijas, ka divu meža īpašumu, kuriem ir vienāda platība un līdzīgs koksnes apjoms, vērtība var krasi atšķirties. Nenoliedzami, koku sugu sastāvs, vecums, augšanas apstākļi un koksnes kvalitāte ir noteicošie faktori meža īpašuma vērtības noteikšanā, tomēr nedrīkst aizmirst par citiem faktoriem, piemēram, augsnes kvalitāti, reljefu, infrastruktūru un bioloģisko daudzveidību. Iespējams, meža īpašumam ir purvaina augsne, kas nozīmē, ka mežizstrādes darbus varēs veikt tikai tad, kad gaisa temperatūra būs nokritusies pietiekami zemu, lai zemes virskārta sasaltu un cirsmā varētu iebraukt ar mežizstrādes tehniku. Arī piebraucamajam ceļam ir būtiska nozīme – ja meža īpašums atrodas ceļa malā, tas paaugstina īpašuma vērtību, savukārt, ja piebraucamais ceļš ir ļoti tālu un šķērso cita īpašnieka zemi, tas būs apgrūtinājums mežizstrādes darbu veikšanai un var ievērojami samazināt meža īpašuma vērtību. Ir rūpīgi jāizvērtē arī īpašumā esošie biotopi, aizsargājamās teritorijas un ligzdojošās putnu sugas, kā rezultātā daļai vai visam meža īpašumam var būt liegums mežizstrādes darbu veikšanai. Un, protams, nedrīkst aizmirst, ka šobrīd ekonomiskā un politiskā situācija ir ļoti mainīga, tādēļ meža īpašuma vērtība ir tieši atkarība no šī brīža koksnes pieprasījuma gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.

Esi informēts par sava meža vērtību!

Meža vērtība ir jāzina arī tad, ja tu neplāno to pārdot, jo ikvienam īpašniekam ir jābūt informētam par sava īpašuma finansiālo stāvokli. SIA PK Mežs piedāvā bezmaksas meža vērtēšanas pakalpojumus, lai veicinātu godīgu komercpraksi un sniegtu saviem klientiem patiesu un pilnīgu informāciju par viņu īpašuma tirgus vērtību. Veicot meža vērtēšanu, tu ne tikai uzzināsi, kāda ir tā tirgus cena, bet arī varēsi plānot meža apsaimniekošanu tā, lai meža vērtība ar gadiem tikai pieaugtu. Esi informēts par sava meža vērtību kopā ar SIA PK Mežs!

Ja plāno izcirst mežu, neaizmirsti par meža atjaunošanu!

Fri, 17 May 2024 08:22:08 GMT

Kas labāks – mākslīgā vai dabiskā atjaunošana?

Apskatot Latvijas oficiālās statistikas portāla datubāzē pieejamo informāciju par 2022. gadu, ir redzams, ka meža atjaunošanas proporcija starp dabiski ataudzētu un stādītu vai sētu mežu ir ļoti līdzīga, tātad gandrīz katrs otrais mežs tiek atjaunots stādot. Tomēr ir iespējams šīs abas metodes arī apvienot un nedaudz “piepalīdzēt” dabai, monitorējot mežu, kas atjaunojas dabiski, un vietās, kur tas ir nepieciešams, iestādot koku stādus. Lai arī dabiskā atjaunošana varētu šķist labākais risinājums, jo tas neprasa papildus finanšu resursus no meža īpašnieka, tomēr ir jāņem vērā, ka dabiskajai meža atjaunošanai ir savi mīnusi – dabiskā mežu atjaunošana ir ilgāka nekā meža atjaunošana stādot, kā arī pastāv risks, ka mežā nevaldīs bioloģiskā daudzveidība un vairāk ieaugs mazāk vērtīgās koku sugas, kas samazinās meža vērtību ilgtermiņā. Dabisko meža atjaunošanos vairāk ietekmē dažādi negatīvi vides faktori, kavējot koku ieaugšanu, kā arī šādam atjaunošanas veidam ir nepieciešama ilgstoša un rūpīga uzraudzība. Ja vēlaties atjaunot kvalitatīvu mežu, dabiskā mežu atjaunošana ne vienmēr būs finansiāli izdevīgākā izvēle, jo ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē un var kavēt kvalitatīva meža atjaunošanos. Lai noteiktu, kāds ir efektīvākais meža atjaunošanas veids, mēs iesakām ļaut profesionāļiem izvērtēt iespējamās meža atjaunošanas izmaksas, izmantojot dažādas atjaunošanas metodes, lai izvēlētos to, kas būs izdevīgāka ilgtermiņā, nevis šodien.

Kas jādara pirms meža atjaunošanas?

Ja jūsu mežam ir nepieciešama atjaunošana, visticamāk, ir veikti mežizstrādes darbi un mežs ir izcirsts, tādēļ pirmais solis būs līdz 1. februārim iesniegt Valsts meža dienestā pārskatu par koku izciršanu. Pēc tam var uzsākt meža atjaunošanu, kas obligāti ir jāveic saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Lai arī varētu šķist, ka tas ir jūsu mežs – ko gribat, to darāt –, tomēr tā nebūt nav. Arī privāto mežu sektoru regulē likumdošana, un jums ir rūpīgi jāievēro meža atjaunošanas noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem, meža īpašniekam pēc kailcirtes mežs ir jāatjauno 3 gadu laikā, bet ir mežu veidi, kuriem atjaunošanas laiks ir garāks – 5 līdz 10 gadi. Lai mežu uzskatītu par atjaunotu, ir nepieciešams sasniegt noteikumos norādīto koku skaitu uz vienu hektāru, piemēram, priedei – 2000 koki uz hektāru. Tāpat kā pēc izciršanas, arī pēc meža atjaunošanas Valsts meža dienestā ir jāiesniedz informācija par paveiktajiem darbiem.

Meža atjaunošana nebūt nav tik vienkārša, lai arī daudzi domā – izcirti mežu un ļauj dabai visu izdarīt tavā vietā –, tomēr vēlamies atgādināt, ka, veicot kvalitatīvu meža atjaunošanu šodien, nākotnē jūs iegūsiet augstvērtīgu koksni un arī finansiālo ieguvumu, tādēļ mēs aicinām mežu atjaunošanu uzticēt SIA PK Mežs .

SIA PK Mežs nodarbojas ar kvalitatīvu mežu atjaunošanu, rūpējoties ne tikai par to, lai Latvijā ik gadu palielinātos mežu platība, bet arī nodrošinot mūsu klientiem finansiāli izdevīgāko risinājumu ilgtermiņā.

Meža dzīvnieku populācijas pieaugums – izaicinājums mežsaimniekiem

Mon, 27 Nov 2023 15:02:07 GMT

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ar katru gadu pieaug meža dzīvnieku nodarītu kaitējumu apjoms, ir dzīvnieku populācijas pieaugums. Latvijā medījamo dzīvnieku uzskaiti veic Valsts meža dienests, kas apkopo informāciju par meža dzīvnieku populāciju un nosaka medījamo dzīvnieku skaitu. Statistikas pārvaldes mājaslapā esošā informācija liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā stirnu un zaķu populācija Latvijā ir palielinājusies aptuveni par 25%, un stirnu populācijai ir tendence ar katru gadu tikai pieaugt. Lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem nevajag statistikas datus, lai pārliecinātos par to, ka meža dzīvnieku populācija patiesi ar katru gadu pieaug, to viņi redz savos īpašumos – ja agrāk dzīvnieki noēda vien mazu daļu no sējumiem un jaunaudzēm, tad šobrīd saglabāt jaunaudzi bez augu aizsardzības līdzekļiem dažviet var būt pat praktiski neiespējami.

Kādi ir galvenie iemesli meža dzīvnieku populācijas pieaugumam?

Klimata pārmaiņas un siltās ziemas rada labvēlīgus apstākļus meža dzīvnieku populācijas attīstībai. Bargs sals un bieza sniega kārta šobrīd ir retums vai tikai īslaicīga parādība, tādēļ dzīvniekiem ir vieglāk sameklēt barību un pārdzīvot gada auksto periodu. Diemžēl šobrīd medību atļauju pieaugums nav tik straujš kā medījamo dzīvnieku pieaugums, kas ir viens no iemesliem, kādēļ veidojas disbalanss un tautsaimniecības nozarēm ir jācieš zaudējumi. Pārnadžu iecienītākā barība ir egles un priedes, kas diemžēl ir arī vērtīgākās koku sugas, un, piemēram, priede jau tā ir grūtāk izaudzējama nekā lapu koki, kas rada papildus izaicinājumus izaudzēt kvalitatīvu mežu. Ziemā vienai stirnai ir nepieciešami 130kg koku un krūmu dzinumu, bet alnim – 2430 kg. Pēc statistikas datiem 2023. gadā Latvijā dzīvo aptuveni 19 tūkstoši aļņu, un, ja katram alnim ziemā ir nepieciešams apēst 2430 kilogramus koku un krūmu dzinumu, jūs varat parēķināt, cik daudz jauno kociņu aļņu populācija var apēst vienas ziemas laikā. Meža stādīšana prasa lielus finanšu un laika resursus, un, ja pavasarī atklājas, ka jaunaudze ir nopostīta, tad ir jāveic bojāto kociņu aizstāšana ar jauniem, kas atkal prasa papildu laiku un resursus no meža īpašnieka un dažkārt raisa jautājumus par to, vai meža stādīšana šobrīd vispār atmaksājas.

Kā cīnīties ar meža dzīvnieku nodarītajiem postījumiem?

Tā kā Medību likums ir noteicis, ka zemju un mežu īpašniekiem pašiem ir pienākums nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, tad šobrīd visa atbildība un pienākums pasargāt jaunaudzes no meža dzīvniekiem gulst tikai uz meža īpašnieku pleciem. Šobrīd ir pieejami divi veidi, kā ziemā cīnīties ar meža zvēriem, – izmantot repelentus vai individuālos mehāniskos aizsardzības līdzekļus. Tādi individuālie mehāniskie aizsardzības līdzekļi kā aizsargspirāles, aizsardzības cilindri un sieti būs piemēroti jaunaudzēs ar nelielām platībām, jo katra aizsargelementa uzlikšana prasa laiku un darbaspēku. Efektīvākais veids lielu platību aizsargāšanai no meža dzīvnieku postījumiem ir repelentu izmantošana. Šobrīd tirgū ir pieejami divu veidu repelenti – repelenti ar nepatīkamu smaku un garšu, kā arī repelenti, kas veido nepatīkamas sajūtas. Lai arī repelenti ļoti efektīvi veic savas funkcijas un pasargā kociņus no galotņu un mizas nograušanas, tomēr ir jāņem vērā, ka repelentu iegāde rada mežu īpašniekiem ievērojamus papildu izdevumus, kas savukārt paaugstinās koksnes cenu nākotnē.

SIA PK MEŽS komanda ir pārliecināta, ka, pietiekami daudz investējot jaunaudžu aizsardzībā, mežus būs iespējams saglabāt gan dzīvniekiem, gan augiem un arī cilvēkiem.