Aizaugušo mājvietu nozīme Latvijas ainavā
2025. gada 12. septembris
Aizaugušas viensētas diemžēl Latvijas lauku ainavā nav retums, un, protams, redzot, ka Latvijas lauki pamazām “izmirst”, pārņem skumjas. Tomēr aicinām uz šīm vietām palūkoties arī no cita skatu punkta. Cilvēku pārvietošanās un aglomerācija notikusi visos laikos – tā ir dabiska sabiedrības attīstības daļa. Arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot pilsētu tuvumā, jo tur pieejama labāka infrastruktūra, izglītības un medicīnas iestādes, darba iespējas, kā arī dažādi kultūras un izklaides pasākumi. Rezultātā laukos iedzīvotāju kļūst mazāk, nekā tas bija pirms desmit, divdesmit vai simts gadiem. Taču pamestas viensētas nebūt nenozīmē tikai iznīcību un pamestību. Tās ar laiku kļūst par unikālu ainavas daļu – vietu, kur mežs, krūmāji un pļavas lēnām pārņem cilvēku reiz dabai atkarotās teritorijas. Šādas vietas kalpo kā patvērums putniem, zvēriem, apputeksnētājiem un dažādām retām augu sugām. Līdz ar to aizaugušās mājvietas var kļūt par nozīmīgām dabas oāzēm, kas bagātina Latvijas bioloģisko daudzveidību. Un tomēr nemainīgi aktuāls paliek jautājums – ko darīt ar šādām vietām? Vai ļaut dabai pārņemt to, kas ir viņas, vai arī izmantot šīs zemes lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām? Atbilde nav viennozīmīga, un lēmumu pieņemt var tikai zemes īpašnieks.
Dzīvnieku un putnu patvērums – kā pamestas ēkas kļūst par mājām citām sugām
Vietās, kur cilvēks vairs ikdienā neuzturas, rodas īpaši apstākļi dažādu sugu attīstībai un izdzīvošanai. Tukšās mājas un šķūņi kļūst par patvērumu sikspārņiem, kas izmanto jumta spraugas un bēniņus kā drošu mītni. Vecās ēkas bieži piesaista arī pūces un baložus, kas tajās atrod vietu ligzdām, tādējādi cilvēku pamestas mājas mazpamazām kļūst par īpašiem mikrobiotopiem, kuros var sastapt tādas dzīvnieku un augu sugas, kas nav sastopamas citās vietās. Pamestas lauku viensētas dzīvniekiem, putniem un kukaiņiem ir daudz drošākas par intensīvi izmantotām zemēm, jo tajās nav sastopama pastāvīga cilvēku klātbūtne, kā arī netiek veikti aktīvi mežizstrādes vai lauksaimniecības darbi. Tādējādi, lai gan cilvēkiem pamestas ēkas simbolizē pamestību, dabai tās ir iespēja atgūt teritorijas un nodrošināt mājvietu neskaitāmām sugām, kas bagātina Latvijas ainavu.

Mežsaimniecība un veco māju teritorijas
Nereti gadās situācijas, ka līdz ar meža īpašuma iegādi uzņēmuma īpašumā nonāk arī vecas mājas vai saimniecības ēkas. Protams, no mežsaimniecības viedokļa vienkāršākais risinājums būtu ļaut šīm teritorijām transformēties mežā, tomēr ilgtspējīgas mežizstrādes principi aicina saglabāt šo vietu vēsturisko struktūru – saglabāt koku alejas, augļu dārzus un piebraucamos ceļus, savukārt bīstamos graustus nojaukt vai ierakt zemē. Jautāsiet – kāds no tā ir labums zemes īpašniekam vai sabiedrībai kopumā? Šādas, gadu simtiem vecas, viensētas ir mūsu vēstures liecības, kas ir svarīgs kultūrvēsturisks mantojums. Pareizi apsaimniekotas, vecās mājvietas var kļūt par daudzveidīgiem biotopiem, kas apvieno gan cilvēka, gan dabas radītās vides elementus.
SIA PK Mežs
ir viens no uzņēmumiem, kas piekopj šādu seno mājvietu saglabāšanas praksi Latvijā – mūsu komanda atjauno vecos ceļus, sakopj alejas, augļu dārzus, dīķus, saglabā dižkokus un to visu organiski sapludina ar jaunaudzēm, kas tiek iestādītas blakus šādiem īpašumiem. Mēs neliedzam pieeju šādām vietām, ļaujot arī apkārtējiem iedzīvotājiem iepazīt vietējo kultūrvēsturisko mantojumu, padarot to par nozīmīgu daļu no Latvijas dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma. Kā arī aicinām cilvēkus ievērot pietāti pret šādām vietām un apzināties, ka tas ir unikāls mikrobiotops, kur nav vietas cilvēka saimnieciskajai darbībai, kā arī izklaidēm ar motocikliem vai kvadricikliem, kas var sabojāt zemsedzi un kopējo ainavu.
Ja vēlaties sadarboties ar mežizstrādes uzņēmumu, kas apvieno cilvēka saimnieciskās intereses ar dabas daudzveidības saglabāšanu, sazinieties ar
SIA PK Mežs!


Vecajām mājvietām ir liels potenciāls – ne tikai kā kultūrvēsturiskiem objektiem, bet arī kā dzīvotnēm augiem, kukaiņiem, putniem un mazajiem dzīvniekiem. SIA PK Mežs iestājas par tālredzīgu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kur harmoniski apvienojas cilvēka saimnieciskās intereses, dabas daudzveidība un vēsturiskās